13 09 2017

Ventspils Staldzenes stāvkrasta pludmale atzīta par ceturto tīrāko Latvijā

Šodien, 13. septembrī Vides izglītības fonds saņems “Energy Globe Foundation” balvu par veidoto kampaņu “Mana jūra”. Kampaņas laikā tiek noskaidrots atkritumu vienību skaits uz 100 m, tādējādi radot iespēju uzzināt, kuras piecas Latvijas pludmales ir tīrākās un netīrākās. Ventspils Staldzenes stāvkrasta pludmale atzīta par šā gada ceturto vistīrāko pludmali Latvijā.

Šogad “Energy Globe Foundation” balvai tika pieteikti vairāk nekā 2000 pretendenti no 178 valstīm, kā labākā Latvijas iniciatīva, kas piedāvā ilgtspējīgus risinājumus, pievērš sabiedrības uzmanību un rada augsni paradumu maiņai, ir atzīta kampaņa “Mana jūra”.

Viena no kampaņas iniciatīvām ir ekspedīcija “Mana jūra”, kuras laikā katru vasaru tiek mērots vairāk nekā 500 kilometrus garš ceļš gar Latvijas jūras piekrasti. Ekspedīcijas laikā notiek jūru piesārņojošo atkritumu monitorings, kā arī dažādas izglītojošas aktivitātes, kas dod iespēju noteikt, kuras piecas no Latvijas pludmalēm ir tīrākās un netīrākās.

Gan šā gada, gan sešu gadu garumā tīrākā pludmale izrādījusies Abragciema peldvieta Engures novadā – sešu gadu griezumā tajā vidēji atrodamas tikai 31,3 atkritumu vienības uz 100 metriem, savukārt šogad pat vēl mazāk – tikai 20. Otra tīrākā pludmale atrodas Pāvilostas novada Ziemupē, bet trešā – Engures centrā. Tāpat par vienām no tīrākajām Latvijas pludmalēm atzītas Ventspils pilsētas Staldzenes teritorijas piekraste, kur kampaņas rīkotāji šovasar ekspedīcijā konstatēja 58 atkritumu vienības uz 100 metriem, kā arī Gaujas ieteka Carnikavas novadā.

Šogad, saskaņā ar ekspedīcijas laikā iegūtajiem datiem, pirmajā vietā netīrāko pludmaļu Top 5 atkārtoti iekļuvusi Daugavgrīvas pludmale Rīgā. Ar vidējo atkritumu skaits uz 100 metriem posmā no jūras līdz pirmajiem augiem kāpās ir 819 atkritumu vienības. Otra netīrākā pludmale šogad bijusi Lielupes ieteka/36. līnija Jūrmalā, kur reģistrētas 669 atkritumu vienības. Rucavas novadā pie Latvijas – Lietuvas robežas reģistrētas 654 atkritumu vienības, savukārt šī paša novada teritorijā pie Papes bākas – 326. Arī Saulkrastu centra pludmale ar 475 atkritumu vienībām uz 100 metriem atzīta par vienu no netīrākajām Latvijā.

Līdzīgi kā visā pasaulē vispārliecinošākā līdere diemžēl ir plastmasa – tā šogad veidoja pat 59% no kopējā atkritumu klāsta, plastmasas atkritumu īpatsvaram Latvijā pieaugot ik gadus. To apliecina fakts, ka lielāko daļu no visiem Latvijas piekrastē atrastajiem atkritumiem veidoja plastmasas maisiņi (15,5%), tiem seko jau noārdīšanās procesā neatpazīstami plastmasas gabali (14,6%) un plastmasas virves (8,6%). Cigaretes un to izsmēķi veido 7,7 % no visu atkritumu kopējā klāsta, savukārt papīrs un kartons 7,4%.

Jāpiemin, ka abās Ventspils pludmalēs, gan Staldzenes stāvkrasta pludmalē, gan Ventspils Zilā karoga pludmalē apmeklētājiem pieejami sadzīves atkritumu konteineri, kur iespējams atbrīvoties no līdzi ņemtajiem atkritumiem, pie tam veicinot atkritumu šķirošanas iespējas, Ventspils Zilā karoga pludmalē, peldsezonas laikā,   pieejami ne tikai blīvi izvietotie sadzīves atkritumu konteineri, bet arī šķirošanas konteineri PET pudelēm.

Tīra un sakopta vide ir ne tikai pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāju problēma, bet gan arī mūsu katra individuālā pieeja atkritumu šķirošanai un dažādi iepakoto preču izvēlei un iegādei veikalos. Katrs pats esam atbildīgi par ikdienas un atpūtas brīžos pie dabas radušos atkritumu daudzuma savākšanu un uzkopšanu aiz sevis.

Ventspilī šobrīd  pieejami šķiroto atkritumu konteineri, kas aicina šķirot atkritumus un izmantot iespēju palīdzēt dabai arī ikdienā.

“Lai gan tas vēl diemžēl neatspoguļojas datos, Latvijas piekrastē pēdējo sešu sezonu griezumā ir tomēr uzlabojusies gan izpratne, gan rīcības centienos nodrošināt atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, kas samazina jūras piesārņojošo atkritumu problēmas,” atzīst Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.

“Planētas ūdens resursu nozīme ir nepārvērtējama – un ne tikai tāpēc, ka dzeramais ūdens mums ir nepieciešams, bet arī planētas ekosistēmas līdzsvarošanas dēļ. Šāda veida projekti kā “Mana jūra” paaugstina iespēju, ka nākamās paaudzes varēs samazināt esošos vides postījumus un glābt planētas ekosistēmu,” paudusi balvas ekspertu komisija.

Vides izglītības fonda kampaņa “Mana jūra” notiek kopš 2012.gada. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību jūras piesārņojošo atkritumu problēmai. Kampaņa tiek īstenota sadarbībā ar plašu partneru loku Latvijā un citās valstīs – valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī starptautiskajām institūcijām un izpētes institūtiem

[top]